Diena pērļu meklējumos

Vai Latvijā ir pērles? Ir gan, un pavisam īpašas. Ne jau mirdzoši baltās dienvidu jūru un saules auklētās, kas karalieņu un princešu auskaros. Mums ir savas – lietus mākoņu smagajās lāsēs, dzērvju aizlidošanas tērpu toņos – tādas pavisam īpaši pelēkas, kas mirdz neskaitāmās niansēs.
Salīdzinājums par pelēkajām pērlēm radās, piedaloties ekskursijā, ko Starptautiskajā tūrisma dienā Jēkabpils Tūrisma informācijas centrs organizēja pa mazāk zināmām vietām. Nav jābrauc simtiem kilometru, ekskursijas mērķis – iepazīt tuvāko apkārtni. Šoreiz Daugavas labais krasts, Krustpils novada pagasti. Krustpilieši gribētu savu pilsētu, bet ir novads, lielākā stacija nes Krustpils vārdu. Pils ar sensenu pagātni, leģendām, krustnešu bastions, pret kuru hercoga Jēkaba dibinātā pilsēta šķiet pavisam jauna. Krustpils luterāņu baznīca un dārzs – stāsta šīs pilsētas daļas laba pazinēja Aina Laiviniece. Kapeles kapos pārņem pretrunīgas izjūtas. Drūmi melni baronu krusti – nolauzti, zuduši. Tā viņu pīšļiem te pagānu zemē bez svētīta krusta jāguļ. Varbūt tādu likteni paši sev noteica, likdami iekarotās zemes zemnieku muguras ar svina pātagām pērt…
Ekskursijas dalībnieki ir tūrisma darbinieki, bibliotekāri, fotogrāfi, novadpētnieki. Maršrutu izstrādājusi Jēkabpils TIC speciāliste Daina Eglīte. Sarmīte Ozoliņa, kuras vectēvs strādājis uz dzelzceļa Zīlānos, pētot savu senču dzīves gaitas, aizrāvusies ar Zīlānu vēstures pētīšanu, atskārtusi, ka tikpat kā nekas nav uzrakstīts. Krustpils novada domes sabiedrisko attiecību speciālists, atbildīgais par tūrismu Spodris Bērziņš stāsta par Krustpils novadu, Laukezera dabas parku, ved pa sava novada takām, sarūpējis visiem garšīgas pusdienas. Atašienes pagastā grupu vada novadpētnieks un novada patriots Oļģerts Stalidzāns.
Krustpils novada pagastos pavadītajā dienā sastapts tik daudz klusi mirdzošu pērļu! Prieks par sakoptību, košām rudens puķu dobēm, darbīgiem cilvēkiem. Paldies pārvalžu vadītājiem, kas godprātīgi veic ikdienas darbu. Kurā brīdī pērle sāk mirdzēt? Kad tās radītājs nonāk pie atziņas – šī ir mana vieta, mans laiks, uzdevums. Un veicamais kļūst par sirds darbu, atkāpjas nogurums, trūkums, nespēks. Piepulcējas domu biedri un sākas radīšanas process. Ne žilbinoši baltais, lai pārsteigtu un mulsinātu. Bet sevī vērstais pelēkais mirdzums. Kā tie bērzi birztaliņā, ko iestādīja savā zemē saimnieks, pārnācis no Latvijas brīvības cīņām – cik dienas pavadītas frontē, tik bērziņi stādīti. Saimnieks jau mūžības ceļos, bet birztalu melioratori nenocirta. Arī viņu vidū bija, kas saprot… Šodien birztalas nosirmojušie stumbri iet Latvijas simtgadei pretī, glabājot piemiņu par pirmo pasaules karu, kas tik būtiski izšķīra Latvijas likteņgaitu.
Variešos divas plašas telpas ar iespaidīgu ekspozīciju – 1.pasaules karš, 2.pasaules karš. Guntis Ozoliņš uzņēmies vietu un vēstures liecību apzināšanu pagasta teritorijā, savācis un pārzina šo bagātīgo kolekciju. Te vajadzētu noturēt vēstures stundas. Ja nebūtu saglabātas šīs karavīru personīgās lietas, liktos, ka karš ir tikai politiķu pārbīdīti karodziņi pasaules kartē.
Kūkas nodarbina mūsu prātus ar sarežģītiem lingvistiskiem skaidrojumiem par pagasta nosaukuma izcelsmi, ko apskaidro gleznotājas Jolantas Ābeles redzējums saimnieces pannā, kur top panKŪKAS: „Kad mājās beidzas maize – cepam pankūkas. To nekad nav par daudz. Katra no tām ir kā dramatiska glezna, kas nekad neatkārtojas, lai gan sižets ir viens un tas pats – vilinoši garšīgais.” Mākslinieces personālizstāde, kur dzirkstošie sižeti uz audekla klāti klusinātiem, dzīves gudrības pērļu pelēkiem toņiem. Un mēs katrs kļūstam klātesošs un līdzdarbīgs – kurš gan nav cepis pankūkas, kurās mājās tas nav tradicionālais svētdienas ēdiens?
Gleznu dārzā ārsienas gleznojums ar zirgu pajūgu ir veltījumu Stukulim, Zīlānu patriotam, mākslas mecenātam, zirgu audzētājam. Netradicionāls veids, kā godināt diža novadnieka veikumu un piemiņu!
Vīpē Amatniecības centrā „Māzers” uzklausām vadītāju Inesi Bramani: „Amatniecība ir tautas māksla. Vīpē ir izcili amatnieki, cilvēki, ar ko lepojamies. Uldis Čamanis te sācis zīmēt un iekārtot telpas. Sienas Uldis apgleznoja. Ruta Kriščūne pievērsās pagasta vēstures pētīšanai. Viņas vākums ir unikāls. Te nebija muzejs, te bija mājas, kur bērni nāca parunāties, būt kopā, būt saprastiem. Ļoti nozīmīgs septiņus mēnešus ilgušais Kultūrkapitāla fonda projekts aušanas apmācībai. Caur stellēm īstenojam Rutas idejas. Grīdceliņš – tik latvisks simbols, vienkāršs kā senatnē. Senajam ir nākotne. Ārzemnieki izpirka visu, ko esam radījušas savām rokām, sevišķi darinājumus no lina, „Martaskalna” tēju, ziepes. Šodien vēl jāpiešuj mežģīnīte pašaustajam dvielim, kas darināts kā vārda dienas dāvana novada vadītāja stiprināšanai.”
Atašiene lepojas ar skolu pilī, ar Jāņa Zalāna savākto kolekciju. Tajā motociklu vien vairāk kā septiņdesmit. Patafons atskaņo senas melodijas, var uzvilkt kādu formastērpu, pabrīnīties par lietām un dokumentiem, kas raksturo aizgājušo laiku, ideoloģiju, cilvēku tikumus un netikumus.
Uz Atašienes un Mežāres pagastu robežas pelēks mirdz Borovkas dižakmens. Gadu tūkstošu informatīvais lauks staro no tā kristāliem. Gribas te pasēdēt, par mūžību padomāt … Paldies saimniekiem Ķiršu ģimenei par sakopšanas darbu – izcirsti krūmi, appļauts lauks un taka. Akmens kļuvis redzams un pieejams.
Teiču purva sirdī Siksalā nedaudzas vecticībnieku mājas ar sakņu dārziņiem, blakus maza kapsētiņa. Kā sastindzis mirklis aizejošā laikā … Un dzērvju bari, kuru komandieri izkliedz pēdējās pavēles pirms došanās tālajā ceļā uz siltajām zemēm… Tikko aparts lauks, sadīgušo ziemāju zaļums – ziemeļnieku skarbā romantika, kad sirds nodreb priekšnojautās – mēs nevaram visi aizlidot kā dzērves, mums jāmeklē vilnas cimdi, zeķes, džemperi, jāpārvērtē malkas šķūņu saturs – priekšā gara, skarba ziema.
Lai šīs piezīmes rosina nākošās sezonas ekskursiju maršrutos atrast vietu Zīlāniem, Variešiem, Kūkām, Atašienei, Borovkai, Siksalai, Vīpei. Lai izdodas atrast kādu neparastu pērli – dzīvu, pulsējošu, domājošu, radošu, kas gruzd kā dzirkstele pelnu pārklātā ugunskura vietā, viens vēja pūtiens un liesmas iedegas!
Rudīte Urbacāne,
Vides un tūrisma attīstības kluba „Sēlija” valdes locekle.

Advertisements

Ekskursija “Lustes Sēlijā”, foto atskaite, 23.09.2014

Nobraucām tikai 67 km (uz vienu pusi), bet apskatījām ļoti daudzu cilvēku darbu:

Rita Skrējāne rādīja savus ziemciešu dārzus un cienāja ar sieru un sviestu,
Svinējām Dvietē Paula Sukatnieka 100 gadu jubileju,
Priecājāmies par atremontēto Bebrenes arodvidusskolu un ciemata centru,
Pabijām baronu Zībergu atdusas vietā,
Klausījāmies korāli Bebrenes Romas katoļu baznīcā,
Priecājāmies par siena skulptūrām Kaldabruņā,
Guvām spēku Latvju zīmju parkā Leimaņos.

turpinājumā – Riharda Bartkovska foto:

SAMSUNG CAMERA PICTURES SAMSUNG CAMERA PICTURES SAMSUNG CAMERA PICTURES SAMSUNG CAMERA PICTURES SAMSUNG CAMERA PICTURESDSC-1405DSC-1401   DSC-1417DSC-1416 DSC-1413 DSC-1420 DSC-1422 DSC-1428 DSC-1433SAMSUNG CAMERA PICTURES SAMSUNG CAMERA PICTURES SAMSUNG CAMERA PICTURES SAMSUNG CAMERA PICTURES SAMSUNG CAMERA PICTURES SAMSUNG CAMERA PICTURES SAMSUNG CAMERA PICTURESSAMSUNG CAMERA PICTURES SAMSUNG CAMERA PICTURES SAMSUNG CAMERA PICTURES SAMSUNG CAMERA PICTURES SAMSUNG CAMERA PICTURES SAMSUNG CAMERA PICTURES SAMSUNG CAMERA PICTURESSAMSUNG CAMERA PICTURES SAMSUNG CAMERA PICTURES SAMSUNG CAMERA PICTURES SAMSUNG CAMERA PICTURES SAMSUNG CAMERA PICTURES SAMSUNG CAMERA PICTURES SAMSUNG CAMERA PICTURESSAMSUNG CAMERA PICTURES SAMSUNG CAMERA PICTURES SAMSUNG CAMERA PICTURES SAMSUNG CAMERA PICTURES SAMSUNG CAMERA PICTURES SAMSUNG CAMERA PICTURES SAMSUNG CAMERA PICTURES

Pasākumu plāns.

24.augusts. Ekskursija “Lustes Sēlijā”

26., 27.augusts. Jēkabpils Invalīdu biedrības ekskursija uz Igauniju (pieteikties, tālr. 26712629)

28.augusts. Jēkabpilī ciemojas Dobeles NVO pārstāvji un apmeklē mūsu skaistākos tūrisma objektus: Manss, Krustpils pils, Krustpils katoļu baznīca,Jēkabpils pareizticīgo baznīcas klosteris, Vecpilsētas laukums, Daugavas mols u.c.

6.un7.septembris. Pie mums Sēlijā ciemosies Alūksnes politisi represēto biedrības grupa 45 cilvēki. Apmeklēsim Aknīstes, Jēkabpils un Ilūkstes novadus un Daugavpils pilsētu.

13. un 14.septembrī Jaunsēlpils dabas un kultūrvēstures takā auto rallija vērošana, pasēdēšana pie ugunskura, ozolu birzs kopšana (krūmu izzāģēšana, ravēšana), pusdienas (karoti un lielo krūzi paņemt līdzi pašiem). Iepriekšēja pieteikšanās.

26.septembris. Vispasaules tūrisma dienai veltīta ekskursija pa Krustpils novada muzejiem un interesantākajām vietām. Organizē Jēkabpils TIC, tālr.20371518 (Daina).

27.septembris. Nometnes “Dabas darbnīca Jaunsēlpils 2014” dalībnieku salidojums Jēkabpilī – ekskursijas, tikšanās.

Lustes Sēlijā

Laiks: 23.augusts
Izbraukšana: no Jēkabpils Vecpilsētas laukuma plkst. 8:10, atgriešanās ~17:00
Galvenie apskates objekti:
Vīnkopju un vīndaru svētki Dvietes pagasta „Apsītēs” – amatnieku tirdziņš, radošās darbnīcas, arī kopīgas pusdienas.

 Bebrene1    Bebrenes muižas komplekss. Bebrenes pils celtniecību 19.gs. beigās uzsāka grāfs S. K. Plāters–Zībergs. Būvdarbi bija pabeigti 1896.gadā, pēc viņa nāves, kad muižā jau sāka saimniekot J. M. Plāters–Zībergs. Pils ēku projektējis ievērojamais poļu – itāļu mākslinieku un arhitektu dzimtas pārstāvis arhitekts L. J. L. Markoni. Pils celta franču neorenesances stilā, uzbūvēta taisnstūra veidā. Pilij bija divi stāvi un mansarda telpas, bet no ziemeļu puses pagrabstāvs.
 Bebrene2   Paulam Sukatniekam – 100
Nav aizmirsusi Tevi Dviete,
Neviens, kas dzīvo te.
Ar ziedu acīm raugās dārzi Tevī,
Vīnogas un ābeles
Tev pateicībā roku sniedz,
Ka tā mīlēt dzimto zemi
Sirds nekad Tev nepiekusa.
Tava zemes mīlestība
Tevi dara nemirstīgu.
Tavs mūžs – joprojām zied
Un skan kā klusa vīnogstīga
Dvietes dārzos, visā Latvijā.

Vīnogu tradīcijām jauns spēks
Lai arī “Apsīšu” slavenais saimnieks P. Sukatnieks jau sen kopj aizsaules dārzus, vīnogu audzēšanas tradīcijas Dvietē atkal celtas godā. Te vīn¬ogulāji dod ražu jau vairāk nekā 40 dārzos. Pirmie vīnogu ķekari novākti arī atjaunotajās “Apsītēs”, galvenokārt pateicoties tieši šīs mājas un dārza aizrautīgajai vadītājai Vandai Gronskai.
Jau tas vien, ka te plauktos pieejamas sešas mapes ar bagātīgi savāktiem materiāliem par tagadējiem izcilākajiem Latvijas vīnogu audzētājiem Gvido Dobeli, Gunvaldi Vēsmiņu, Ēvaldu Pūpolu, Mārtiņu Barkānu, Ēvaldu Piļku u. c., izsaka ļoti daudz. Un kur tad neskaitāmās mapes ar materiāliem par paša P. Sukatnieka darbu un dzīvi! Trijos lielos vākos ir par selekcionāru publicētie raksti, kas aptver pusgadsimtu – no 1939. līdz 1989. gadam.
Pagaidām Latvijā vēl maz pazīstama ir Paula Sukatnieka dzeja, kas sakņojas darbā un dabā. Savā laikā par to interesējusies pat ievērojamā dzejniece Vizma Belševica. Tagad līdz selekcionāra simt gadu atcerei iecerēts viņa labākos dzejoļus izdot grāmatā. Atjaunotā dārza un mājas bukletam uz vāka nodrukāts dzejolis, kas sākas ar rindiņu “Vīnoga, tu saules bērns”.

Ēdināšana: ja nepietiks ar degustācijām, tad labi, ja līdzi būs paņemtas savas maizītes.

Var ņemt līdzi: foto aparātu, ērtus apavus, plēves lietusmēteli, jo šogad ļoti mainīgi laika apstākļi.

Pieteikties: tālr.27759808, e-pasts: klubsselija@inbox.lv

Cena: 9,70 € / 1 persona (autobuss, ekskursijas, grupas vadītājs). Samaksāt var arī internetbankā: Vides un tūrisma attīstības Klubs „SĒLIJA”, Reģ.Nr. 50008123451, SWEDBANKA, konta Nr. LV65HABA0551019959992, piezīme „Par ekskursiju 23.08.2014.”

Ceļosim kopā!

Nometnē „Ormaņkalns – 2014” labiekārto tūrisma takas.

Elkšņu pagastā astoņas dienas (15.-22.jūlijs) noritēja jauniešu darba un izziņas nometnes „Ormaņkalns – 2014” aktivitātes. Tajās piedalījās 23 jaunieši no Viesītes novada un citām Latvijas vietām, kā arī 4 jaunieši no Dānijas skautu organizācijas.

Nometnes laikā kopā ar pieaugušajiem Elkšņu un Saukas pagastu cilvēkiem jaunieši strādāja, kopjot un labiekārtojot tūrisma takas. Appļautas ceļmalas un novākts krūmu apaugums vairākās vietās Ormaņkalna apkārtnē, izveidota baļķu virvju pāreja pāri staignajai Asupes gultnei kājnieku pārgājiena maršrutā „Uzkāpšana Ormaņkalnā”, atjaunots stiprinājums nobraucienam pa trosi pāri Tālivalža gravai.

Dāņu skauti uzlika pastāvīgu onduline seguma jumtu nojumei āra apmetnē, radot drošu patvērumu tūristiem lietus laikā. Jaunākie dalībnieki piedalījās darbos lauku sētā – grāba sienu, lasīja ogas, baroja mājdzīvniekus. Visvairāk patika saskarsme ar trušiem un kazām.

Nometņotāji piedalījās Elkšņu pagasta svētkos, pārgājienos iepazina Saukas dabas parku un dabas liegumu Sūpes purvu. Ekskursijā devās uz Koknesi, kur apmeklēja Liktens dārzu un Aizkraukles pilskalnu. Lielisku atpūtu guva, peldoties un vizinoties ar laivām un katamarānu Saukas ezerā, baudot mālu terapiju un īstas lauku melnās pirts dziedniecisko iedarbību Mazormaņos.

Nometni finansiāli un materiāli (pārtika, tehnika, inventārs, transports, strādnieki, u.c.) atbalstīja Viesītes novada pašvaldība, Elkšņu un Saukas pagasta pārvaldes, Saukas dabas parka biedrība, biedrība „Dānija-Latvija”, Latvijas sengaidas. Nometni organizēja biedrība „Vides un tūrisma attīstības Klubs SĒLIJA”.

Sirsnīgs paldies nometnes darbiniekiem, daudzajiem draugiem un atbalstītājiem, bez kuru palīdzības nometne neizdotos: Jurim Rusiņam, Anitai Meikšānei, Signei Plītei, Līvijai Levinskai, Gunitai Pauperei, Sanitai Lūsei, Dainim Černauskim, Lilitai Levinskai, Mirdzai un Pēterim Mežaraupiem, Gitai Kļaviņai, Ritai Sirmovičai, Jānim Sirmovičam, Rasmai Draškai, Viktorijai un Raimondam Garenčikiem (Carnikava), Selgai Eglītei (Liepāja), Ingūnai Runcītei(Aknīste), Ārijam Bārdulim, SIA „Ārītes” vadītājai Ilzei Līcei, SIA „Viesītes transports” un šoferim Jurim Juškevičam, z/s „Ošāni” vadītājai Aritai Bārdulei, Jānim Kucenčeiram, Didzim Bārdulim, Mārim Levinskim, dāņu partneriem Rigmorai Gammelgaard, Nilam Bendikam Knudsenam, žurnālistei Ilzei Bičevskai, Janīnai Bičolei, Ērikam Kupčam, vecākiem, kas atzinīgi novērtējuši nometnes saturu un organizāciju, kontroles iestādēm, kas uzraudzīja, lai viss noritētu atbilstoši likuma prasībām. Par kopīgi paveikto mums visiem gandarījums!

Nometnes vadītāja Rudīte Urbacāne

IMG_5260IMG_5151IMG_5138IMG_5165

IMG_5181IMG_5252

IMG_5191IMG_5199

IMG_5202IMG_5208

IMG_5229IMG_5238

IMG_5243IMG_5249

IMG_5263IMG_5272

IMG_5283IMG_5295

IMG_5302

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Bērnu un jauniešu nometne “Dabas darbnīca Jaunsēlpils 2014” 19.-27. jūlijs

lvafa_logoJeekabpils LOGO 

Biedrībā Vides un tūrisma attīstības klubs “Sēlija” 27.jūlijā noslēdzās projekts “Dabas darbnīcas Jaunsēlpils 2014′ kur 6 bijušā Jēkabpils rajona novadu bērni un jaunieši 9 dienas darbojās vides izglītībā. Pārgājieni, ekskursijas un darbnīcas mijās ar peldēšanos un sporta aktivitātēm. Projektu finansēja Latvijas Vides aizsardzības fonds un līdzfinansēja Jēkabpils pilsētas pašvaldība, Krustpils un Jēkabpils novadu pašvaldības. Daļu līdzfinansējuma nodrošināja pati biedrība no saviem ienākumiem. Mums ir patiess prieks, ka mūs atbalstīja Jēkabpils Sporta skola piešķirot transportu nokļūšani uz nometnes vietu, kur nav satiksmes autobusu.

Domājot par bērnu drošību, organizējām velo apmācības kursus nometnes dalībniekiem. 18 jaunieši ieguva velosipēdistu tiesības, pārējiem tādas jau bija.
Izsakām pateicību visiem atbalstītājiem – Jēkabpils Sporta skolai, SIA “Aidins”, SIA “Jēkabpils drukātava” u.c. Paldies Jēkabpils Nodarbinātības valsts aģentūrai, jo projekta ietvaros pie mums strādā jaunieši – pedagoga palīgi Sindija, Airisa un Laura.

Zinoši eksperti Pārsla Stirna, Aigars Pērkons, Daina Eglīte u.c. mācīja bērniem un jauniešiem izprast, iemīlēt un atbildīgi izturēties pret dabu, lai tā mūs priecētu mūžīgi.

Mūsu devums videi ir sakārtotā Baltiņu ezera peldvieta, putnu būrīši kokos nākamā gada dziedātājputniem, atkritumu šķirošanas skola u.c.

 

20140724_120848  DSCF4856 DSCF486320140720_105145 DSCF4881 DSCF4893  DSCF4938 DSCF4941_1

Rasma Draška,
Vides un tūrisma attīstības Klubs “SĒLIJA”
valdes locekle
Tālr.27759808